Baltā galdauta svētkos

    4.maijā, Latvijā un daudzviet pasaulē, tika svinēti Baltā galdauta svētki – svinības Latvijas neatkarības atjaunošanai.

   Ceturtais maijs ir jaunākā valsts svētku diena un tai savu īpašo tradīciju vēl īsti nav. Latvijas simtgades rīkotāji ar šādu lietu kārtību nav bijuši mierā un pirms gada, tuvojoties 4.maijam, aicināja iedzīvotājus uzklāt baltu galdautu un apsēsties pie skaisti klāta galda, lai atcerētos 1990.gada Augstākās padomes balsojumu un apliecinātu, ka joprojām esam PAR Latvijas neatkarību.

Arī Pasacēni, sagaidot Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētkus, 3.maija pēcpusdienā, klāja savus baltos galdus, tos skaisti noformēja, baudīja pašu pagatavotās svētku tortes, dziedāja tautas dziesmas un izdejoja tautas rotaļas. Vienvārdsakot - nosvinēja svētkus par godu Latvijai!

                    Ineta Zīdere, PII “Pasaciņa” vadītāja 2017.gada maijā

Pašu rokām darināts dizaina papīrs

   SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar Latvijas dabas muzeju šī gada martā rīkoja radošo konkursu, kurā kampaņas “Tīrai Latvijai!” dalībniekiem – Latvijas skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, bija iespēja piedalīties radošā papīra pārstrādes konkursā “Pašu rokām darināts dizaina papīrs”. Radošais konkurss ir guvis ļoti lielu atsaucību un tajā iesūtīti vairāk nekā 500 konkursa darbi no 98 izglītības iestādēm. Starp tiem ir arī Kauguru pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” trīsgadīgo, piecgadīgo un sešgadīgo audzēkņu darbi.

  Jau janvārī PII “Pasaciņa” pedagogi piedalījās savas kolēģes Ingas Rasas meistarklasē un no viņas mācījās papīra liešanas prasmi, lai kopā ar savas grupiņas bērniem veidotu dizaina papīru konkursam. Galvenais nosacījums – jaunais papīrs bija jāveido no jau kādreiz izlietota.

   Bērni aktīvi iesaistījās avīžu un žurnālu lapu plucināšanas procesā, papīra masas maisīšanas un liešanas darbos, jo papīrs, ko tu pats izlej, ir tāds kā nevienam citam!

   No 2017. gada 12.aprīļa līdz 23.aprīlim Latvijas Dabas muzejā varēja skatīt konkursa labāko darbu izstādi, kurā bija aplūkojami oriģinālākie bērnu darinātie vēstījumi tīrai Latvijai, kas veidoti no pārstrādātas makulatūras un dabas elementiem. Tur bija skatāmi arī Pasacēnu konkursa darbi “Tīrai Latvijai!” un “Par tīru jūru!”

                                   Ineta Zīdere, PII "Pasaciņa" vadītāja, 2017.gada aprīlī

Pavasara saulgriežos

     Saule ceļo Pasaules kalnā augšup. Ikkatrs to jūt un redz, ka diena kļūst aizvien garāka, parādās pirmais zaļums, atskan putnu balsis, aukstums atkāpjas un gaisma aizdzen tumsu. Klāt pavasaris! Šogad tas atnāca 20.martā.

     Lielā diena, Liela diena, Lieldiena, Lieldienas – tā dainās dēvē pavasara atnākšanu jeb pavasara saulgriežu svētkus. Pēc tautas tradīcijām tos var svinēt veselas trīs dienas un Pasacēni svinēja ar’! Līdzdarbojoties tradicionālajos pavasara sagaidīšanas rituālos - olu krāsošanā un ripināšanā, spēlēs un rotaļās, šūpojoties Lielās dienas šūpolēs, devāmies pretī pavasarim…

                                Ineta Zīdere, PII “Pasaciņa” vadītāja, 2017.gada martā

Krāsainā nedēļa

   Kad dabā redzamas vien pelēcīgās krāsas, PII “Pasaciņa” laiks no 13.februāra līdz 17.februārim tika pasludināts par Krāsaino nedēļu. Tajā bija dzeltenā pirmdiena, sarkanā otrdiena, zili - rozā trešdiena, zaļā ceturtdiena. Piektdiena bija pavisam īpaša - svītraini rūtoti punktota.

   Krāsainās nedēļas laikā visi pasacēni un iestādes darbinieki tērpos un aksesuāros akcentēja katrai dienai noteikto krāsu. Dienas krāsa noteica arī ikdienas darbiņus zīmējot, līmējot, lasot un dziedot, sportojot un rotaļājoties.    Šai laikā mēs visi sajutām prieku un krāsainību!

                                      Ineta Zīdere, PII “Pasaciņa” vadītāja, 2017.gada februārī 

Veiksmes kupona stāsti

   PII “Pasaciņa” bērnu vecākiem un citiem ģimenes locekļiem, tumšajos rudens vakaros līdz pašiem Ziemassvētkiem, tradicionāli tika dota iespēja pēcpusdienās aktīvi iesaistīties bērnudārza dzīvē. Izvelkot savu VEIKSMES KUPONU, vienu pēcpusdienu vecāki veltīja laika pavadīšanai sava bērna grupiņā - kopīgai grāmatu lasīšanai, spēļu un rotaļu spēlēšanai, kulinārijas brīnumu radīšanai un citām aizraujošām aktivitātēm.

   Gandrīz trīs mēnešu garumā pēcpusdienās ir risinājušies spraigi un interesanti notikumi, kas fiksēti foto mirkļos. “Veiksmes kuponu stāsti” - tā sauksies foto izstāde, ko atklāsim janvāra beigās PII “Pasaciņa” pirmā stāva galerijā.

Ineta Zīdere, PII “Pasaciņa” vadītāja, 2017.gada janvārī

 

Pārdomas par patriotu nedēļu

    Nu jau vairākus gadus laika periodu starp 11. un 18.novembri Latvijā dēvē par patriotu nedēļu. Šajā laikā notiek Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīti pasākumi – lāpu gājieni, svecīšu iedegšana dažādās sabiedriskās vietās un māju logos, koncerti, cilvēku un viņu darbu godināšana. Lai iedzīvotājos radītu svētku sajūtu un stiprinātu nacionālās vērtības, gatavojoties Lāčplēša dienai un Latvijas valsts dibināšanas gadadienai, daudzi Latvijas iedzīvotāji nēsā pie apģērba piespraužamas Latvijas karoga krāsas lentītes. Kaut kādā ziņā gads sākas ar novembri. Ja ierasti sev eksistenciālus jautājumus uzdodam Jaunā gada naktī, tad jautājumi, kas skar attieksmi pret savu valsti, no zemapziņas iznirst valsts svētku laikā. Ko nozīmē būt latvietim un dzīvot Latvijā? Vai novembrī svinamie svētki man personīgi kaut ko nozīmē? Vai es gribu dzīvot Latvijā? “Atklāsme” par piederību valstij katram atnāk citādāk – vienam tā ir ģimenes tradīcija, citam par impulsu kalpo kāds nejauši satikts cilvēks, vēl kādam bērnudārzā vai skolā piedzīvotais. Reti kuru atstāj vienaldzīgu 11.novembra vakarā iedegto svecīšu tūkstoši Daugavmalā, lai gan šī ir nesena tradīcija, kopš 1988.gada, kad pirmo reizi izskanēja aicinājums iedegt savos mājokļu logos svecītes, tā godinot visus tos, kas cīnījušies par Latviju. Daugavmalas un Brāļu kapu svecītēm tagad pievienojas svecītes un lāpu gājieni arī citās lielās un mazās Latvijas pilsētās un ciematos, tai skaitā pie mums – Beverīnas novadā visos pagastu centros izgaismojam tiltus.

    Mēs daudz runājam par bērnu patriotisko audzināšanu, bet ne jau kāda pedagoga runātais vārds spēj atvērt bērnā piederības sajūtu savai zemei un tautai. Mūsdienu bērniem būtu jāļauj pašiem piedzīvot situācijas, kurās viņos mostos šīs izjūtas. Esmu sastapusi daudzus pedagogus, kuriem tas, manuprāt, izdodas.

   Šogad, 11.novembra vakarā, vēroju Miegupes slūžu tiltiņu Mūrmuižā. Bijām ar PII “Pasaciņa” vadītāju Inetu Zīderi runājušas, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Lāčplēša dienā izgaismosim tiltiņu. Es apņēmos iedegt svecītes pie “Pagastmājas” un bibliotēkas, bet tiltiņš palika Pasaciņas bērnu ziņā. Uz bērnudārza ieejas durvīm bija piestiprināts aicinājums vecākiem ar bērniem mājup ejot, paņemt svecīti, kas ievietota izgreznotā burciņā, aizdegt un aiznest to uz Miegupes slūžu tiltiņu. Redzēju, ka svecītes iedegas pamazām – sākumā viena, pēc laba brīža vēl viena, tad jau vairākas. Pustumsā gāju uz bērnudārza pusi un skatījos, kā vecāki ar bērniem atnāk, noliek savu svecīti, fotografējas, tad iet tālāk. Kad devos atpakaļceļā, viss tiltiņš jau skaisti mirdzēja. Bērni un viņu vecāki personiski (intīmi?) un pilsoniski veica skaistu un patriotisku rituālu, kamēr bērnudārzs, kas to visu noorganizējis, neuzkrītoši pakāpās maliņā un ļāva katra dvēselē rasties stāstam par ģimeni, tautu, valsti un zemi, ko cēluši tie, kurus godinot mēs katru 11.novembri iededzam uguntiņas.

Gundega Lapiņa, Mūrmuižas bibliotēkas – informācijas centra vadītāja, 2016.gada novembrī

 

Tēti, padod bumbu!

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā “Olimpiskā diena 2016” šogad notika 23.septembrī 531 norises vietā visā Latvijā, kopā pulcējot pasākuma dalībnieku skaita rekordu – 123 353 dalībnieku no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.

   Arī pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” audzēkņi bija šo dalībnieku vidū un dienu iesāka ar rīta vingrošanu, kuras mērķis, dalībniekus pamodināt un sagatavot turpmākās dienas aktivitātēm, tika sasniegts pilnībā.

   Olimpiskā Diena, kuras devīze “Padod bumbu!” un ir veltīta Olimpiskā sporta veida – volejbola popularizēšanai, PII “Pasaciņa” turpinājās ar sporta svētkiem. Tajos, audzēkņi kopā ar savām ģimenēm, dažādās sportiskās aktivitātēs, spēlēja un spēlējās ar dažnedažādām bumbām. Ne tikai volejbola spēles elementi, bet arī futbola, basketbola, kriketa, tautas bumbas, rokas bumbas un tenisa spēles pamatelementi bija veicamo sportisko uzdevumu skaitā.

   Kustību prieks, varēšanas prieks, uzvaras prieks un kopā būšanas prieks vienoja visus svētku dalībniekus!

                                                                     Ineta Zīdere, PII "Pasaciņa" vadītāja 2016.gada septembrī

 

Jāņa māte sieru sēja...

21.jūnija, rītā pasacēni, apsējuši priekšautus un lakatus, pulcējas zālē, kas bija pārtapusi par saimes virtuvi. Tajā saimniekoja skolotāja Ērika – prasmīga siera gatavotāja un sējēja. Uz galda stāvēja piens, biezpiens, olas, sviests, ķimenes, sāls. Mēs raudzījām kādā secībā visas nepieciešamās sastāvdaļas tika liktas kopā un kā lēni un prātīgi tapa Jāņa siers. Daudzi pasacēni siera siešanu vēroja pirmo reizi, bet citi mācēja pastāstīt kā to mājās sien mamma vai ome.

Kamēr siera masa sildījās, tikmēr pasacēni izgāja jautrās Jāņu laika rotaļās.

22.jūnijā rītā, atkal visi pulcējāmies zālē, šoreiz kā “saimes istabā”, lai svinētu vasaras saulgriežus. Jāņa bērnu galvas pušķoja vainagi, saimes galdā – pašu sietais siers.

                                                                                                                                                 Anita Golubovska, metodiķe 2016.gada jūnijā

 

Pasaules sniega dienā

Šā gada 17.janvārī pasaulē un daudzviet Latvijā ar dažādiem pasākumiem tika svinēta “Pasaules Sniega diena 2016”, lai dotu bērniem iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivitātes sniegā.

     Pasaules sniega diena ir daļa no Starptautiskās Slēpošanas federācijas programmas „Vediet bērnus uz sniega”, kuras mērķis ir ļaut bērniem un arī viņu vecākiem izbaudīt prieku un radīt patīkamas atmiņas, ko dod ziemas sportiskās aktivitātes. Sniega dienas mērķis nav noskaidrot vai atlasīt nākamos čempionus, bet gan dot iespēju bērniem pārliecināties, ka aktivitātes uz sniega var kļūt par viņu ikdienu, kas sniedz pozitīvas emocijas un nodrošina veselīgu dzīvesveidu.

   Arī Pasacēni aktīvi iesaistījās savās sniega spēlēs, jo šoziem ir sniegs, ko patiešām var izbaudīt. Kāds tas ir? Tas esot balts, tīrs, viegls, birstošs, lai pikotos. Neēdams, bet reizēm arī ēdams.

   Ja neatminamos laikos ļaudis smilšu kalnus ar cepurēm sabēruši, tad šajos laikos Pasacēni savu sniega šļūcamkalniņu ar ragaviņām saveda. Ja Meteņos no kalna garākais brauciens vēstīja cik gari burkāni izaugs, cik maks būs biezs vai kāpostgalvas lielas, tad Sniega dienā – jo tālāks brauciens, jo lielāks prieks.

     Un prieka patiešām bija daudz!

                                                      Ineta Zīdere, PII "Pasaciņa" vadītāja 2016.gada janvārī

 

 

Mārtiņ, ver ziemai durvis vaļā!

   Citu gadu Mārtiņa gailīši dancīti veda, vēl citu – atbrauca pats Mārtiņš, atrībināja. Šogad aicinājām: “Mārtiņ, ver ziemai durvis vaļā!” Pasacēni labi zina, ka nosvinot Mārtiņus sākas ziemas gaidīšanas laiks ar mīklu minēšanu, pasaku un spoku stāstu stāstīšanu, piparkūku cepšanu. Vecos laikos Mārtiņos prognozēja arī laiku ziemā. Tātad – Ziemassvētki bez sniega un sala, jo kāds laiks Mārtiņos, tāds arī Ziemassvētkos! Žēēēl!

   Pasacēni ūjinādami un troksni taisīdami, līku loču izstaigāja bērnudārziņa telpas. Kāpēc tik skaļi? Kurš masku gājiens tad notiek klusumā? Neviens! Un Mārtiņi ir latviešu Helovīns, kad nav ne Jāņa un Annas, bet ir lāči, čigāni un visādi citādi maskoti tēli. Raibais masku gājiens noslēdzās bērnudārziņa mūzikas zālē, kur lustīgās rotaļās un dejās pagāja viss Mārtiņdienas rīts.

                                                                          Ineta Zīdere, PII “Pasaciņa” vadītāja, 2015.gada novembrī

                                                                                                                                               

 

PII „Pasaciņa” trīsdesmitajā pavasarī

     30.aprīlis – diena, kad Beverīnas novada pašvaldības Kauguru pagasta pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaciņa” svinēja savu trīsdesmito dzimšanas dienu un devās muzikālā „Ceļojumā” – koncertā, - mums pašiem un viesiem.

PII „Pasaciņa” savu „ceļojumu laikā” uzsāka 1985.gada 27.aprīlī kā kolhoza „Kaugurieši” bērnudārzs ar 140 vietām, sešām dažādu vecuma bērnu grupām. Pirmā vadītāja Zinta Kapzeme iestādes kolektīvu vadīja līdz 1993.gadam, tad bērnudārza vadīšanu uzticēja audzinātājai Inetai Zīderei.

   PII „Pasaciņa” kolektīvs ir stabila vērtība. To uzsvēra arī Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale savā uzrunā. „Pasaciņu” par savu pirmo darba vietu sauc pirmsskolas skolotājas Agita Knutova, Daiga Šmite, Inese Vilmute, darbinieces Tatjana Savurenkova un Silvija Sermule. Ir jauki, ka stabilajā izglītības iestādes darbinieku saimē ienāk arī jauni kolēģi, ar savu skatījumu un vitalitāti.

   PII „Pasaciņa” izglītības programmas realizācija vienmēr ir cieši sasaukusies ar Kauguru pagasta, tagad ar Beverīnas novada attīstības stratēģiju, kas ietver sevī vides un latviskās kultūras kopšanu un saglabāšanu. Ikviena sava audzēkņa personību un individualitāti – garīgo, intelektuālo, fizisko, viņa sociālo pieredzi un zinātkāri veidojam balstoties uz dabas un cilvēka savstarpējām saiknēm, tuvākās un tālākās pasaules izzināšanu un latviešu folkloras stabilajām vērtībām.

   30 gadi iestādei. Tas nav daudz. Ja rēķina cilvēka mūža gados, tad tāds jaunības laiks vien ir. Radošumu, nerimstošu vēlmi darboties, veselību un izturību nākošajos trīsdesmit - mums visiem PII „Pasaciņa” darbiniekiem!

Lai tas, ko mēs darām, joprojām ir interesanti, uzmanību piesaistoši mūsu klientam – ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem.

                              

                                                                                                          Ineta Zīdere, PII „Pasaciņa” vadītāja, 2015.gada maijā

    

 

Putnu dienas

   „Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”- ar tādu devīzi februārī un martā PII „Pasaciņa” aizritēja Putnu dienas. To galvenais mērķis bija pagatavot mājvietu ne tikai strazdulēniem, bet arī zīlītēm, melnajam mušķērājam, tiem putniem, kuri savas ligzdas vij koku dobumos.

   Savas prasmes izcili parādīja ģimeņu vīri – tēti un vectētiņi. Putnu būrīši tika veidoti gan mājās kopīgi ar savu atvasi, gan bērnudārziņā Dzeņa darbnīcā. Darbnīcā, stingrā uzraudzībā, „Pasaciņas” lielākie puikas un arī meitenes, ar tētu piepalīdzēšanu, paši meistaroja putnu mājas.

   13.marta priekšpusdienā visi Pasacēni, arī tēti un mammas, kuriem bija iespēja, pulcējās lielam darbam – putnu kolonijas izveidošanai Mūrmuižas parkā. Ar komunālās saimniecības vīru un tētu atbalstu tika izliktas 30 putnu mājvietas.

   Lai skan līksmas putnu dziesmas!

 

                                      Ineta Zīdere, PII „Pasaciņa” vadītāja, 2015.gada martā

                                                                                                                                           

PII „Pasaciņa” Pasaules Sniega dienā

Šī gada janvārī atkal tika rīkota Pasaules Sniega diena, un tai veltītie pasākumi notika daudzviet Latvijā. Pasaules Sniega dienas organizēšana jau kļuvusi par labu tradīciju, un visā pasaulē un arī mūsu valstī tā notika jau ceturto gadu pēc kārtas. Pasaules Sniega dienas mērķis ir dot iespēju bērniem un arī viņu vecākiem pārliecināties, ka aktivitātes uz sniega var kļūt par viņu ikdienu, kas sniedz pozitīvas emocijas un nodrošina veselīgu dzīvesveidu.

   PII „Pasaciņa” arī šogad atsaucās Beverīnas novada sporta dzīves organizētāju aicinājumam atzīmēt šos sniega svētkus.

   Mūrmuižā, piektdien, 16.janvārī, temperatūra bija “plusos”, plāna tikko saskatāma sniega sega zem kuras ir ūdens, tāpēc… Pasacēni ieradās mūzikas zālē uz muzikāli sportisku pasākumu „Sniegs bija, sniegs būs!”

   Uzdevumus Pasaules Sniega dienai skolotājas Anita un Ieva bija sagatavojušas atbilstoši katras grupiņas bērnu vecuma posmam. Sportisko rotaļu un izpriecu mērķis bija kopā ar bērniem atcerēties dažados ziemas sporta veidus un vingrināties tos imitēt.

Katrs sniega svētku dalībnieks saņēma piemiņai karodziņu un Apliecinājumu par dalību Pasaules Sniega dienā, un deva solījumu visus vingrinājumus kopīgi atkārtot sniegotā vidē.

                                            

                                                                                                   Anita Golubovska, PII „Pasaciņa” metodiķe

                                                                                                                                                   2015.gada janvārī

 

Beverīnas novadā - kopā stiprāk!

Pavasarī jau otro gadu Izglītības un zinātnes ministrija izsludināja atklātu projektu konkursu „Sporta inventāra iegāde vispārējās izglītības iestādēs”.

      logo 1   Logo

   Beverīnas novada izglītības iestādes jau guvušas pieredzi kopīgu projektu izstrādē un īstenošanā, tādēļ arī šoreiz tika nolemts, ka pieteikumu konkursam veidosim mūsu domas un idejas kopā liekot.

   Projekta dar

ba grupai tiekoties, tika pārrunātas izglītojamo brīvā laika pavadīšanas iespējas. Secinājām, ka bērni labprātāk laiku pavada pie datora vai televizora, sēdus un sakņupušā pozā, kas nelabvēlīgi iespaido gan viņu stāju, gan muskulatūru, gan veselību kopumā. Mūsu novada izglītības iestādēm ir lieliskas iespējas sportot - sporta zāles ir pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa’’ un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā. Savukārt Trikātas pamatskolai ir pašiem sava sporta halle un Brenguļu sākumskolēniem ir iespējas sportot multifunkcionālajā hallē. Lai raisītu bērnos kustību prieku, tika nolemts izstrādāt projektu, kuru realizējot tiktu iegādātas kvalitatīvas sporta ierīces un būtu iespējas veidot vispusīgu mācību procesu un aizrautīgas ārpusstundu aktivitātes. Sporta inventāru izvēlējāmies tādu, lai attīstītu izglītojamo kustību koordināciju, motoriku, kā arī veicinātu sadarbības un radošās darbības prasmes.

   Saņemot atbalstu un iegādājoties plānoto inventāru, esam to izmantojuši gan ikdienas pasākumos, gan olimpiskajā dienā. Skolotāji izglītības iestādēs organizē saliedējošas un jautras sporta spēles, veido dažādus koordinācijas vingrinājumus, kuros bērni piedalās ar lielu interesi. Lai novada jaunajai paaudzei kustību prieks būtu ikdienā, esam plānojuši sporta pasākumos iesaistīt arī mūsu svarīgākos sadarbības partnerus-vecākus. Vienoti darbojoties un cits no cita mācoties kopā kļūsim stiprāki.

                                                                                                                                   Sandra Kaufmane, Brenguļu sākumskolas direktore,

                                                                                                                                                                                   2014.gada septembrī

 

 

 

 

 

Agri lēca saulīte Lieldienas rītā

   Laikā, kad diena ir vienādā garumā ar nakti, PII „Pasaciņa” svin Saules svētkus – pavasara saulstāvjus jeb Lielo dienu. 20.marts – pirmā pavasara diena sagādāja mums visiem sniegotu pārsteigumu. Nevis „Lieldienas rītā ziedēj’ zaļa zālīte”, bet gan „dziļi sniegi, īsas kājas”! Šogad mums bija iespēja vienlaikus nosvinēt simbolisku ziemas aiziešanu un īstu pavasara atnākšanu, jo pēcpusdienā, kad iestājās astronomiskais pavasaris, sniega sega siltajā saulē jau bija gandrīz nokususi.

     Pavasaris sajūtās mums atnāca jau ap Meteņa laiku, bet pavasaris dabā iestājās februāra beigās ar pavasara vēstnešu - gājputnu atlidošanu. Arī Pasacēni, kā gājputni un nometnieki, pulcējās ap Lielās dienas šūpolēm. Košās galvas maskās un skanīgās balsīs saucot visus putnus „caur krūmu krūmiem”, lai tie atgriežas savās ligzdās.

   Svinot Lielo dienu, liela nozīme ir rituāliem. Tā kā Lielā diena ir saulgriežu punkts, kad Saule „šūpojas”, tad neatņemama izdarība ir šūpoļu kāršana un šūpošanās. Pasacēni „šūpojās augstu”, lai visu gadu nenāktu miegs, lai odi un visādi citādi knišļi nekostu, lai palīdzētu Saulei iešūpoties un tai būtu vieglāk uzkāpt debesu kalnā līdz pašai augšai. Pasacēni būs veseli un stipri visu gadu, jo saņēma pūpolu zaru pērienu ar vēlējumiem: „Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”, „Veselība iekšā, slimība ārā!”

   Arī olu krāsošana, olu ripināšana un olu kaujas ir „Pasaciņas” saimes Lielās dienas neatņemams rituāls. Raibu raibās olas ripoja „no kalniņa lejiņā”, un acīgie olu ripinātāji vēroja kuram tad ola aizripos vistālāk. Notika arī sacensības olu nešanā koka karotēs. Šoreiz gan īstās olas aizstājot ar tenisa bumbiņām, jo kad „onkuls kunkuls krīt no beņķa, neviens dakter’s nevar glābt!”

   Pasacēni ir moderni ļaudis. Mēs atradām darbības lauciņu Lieldienu zaķim, kurš kā zināms Latvijā ienācis no Viduseiropas un sniegotā rotaļu laukumā noorganizējām Lieldienu zaķa parauglēcienus ar „ausainām strausa olām” un kopā ar folkloras kopas „Stutes” vadītāju Uldi Punkstiņu, skanīgos folkmūzikas ritmos ģitāras pavadījumā, izdziedājām Lielajai dienai piederīgās dziesmas.

   Vienmēr, kamēr vien Zeme griezīsies ap Sauli, mīsies gadalaiki un būs saulgrieži, un „agri lēks saulīte Lieldienas rītā”.

Ineta Zīdere PII „Pasaciņa” vadītāja

2014.gada martā

 

 

 

 

Mazās Mākslas Dienas 2013 "Pasaciņā"

Ir septembris un PII „Pasaciņā” atkal Mākslas dienas. Aizpērn runājām par mākslu vispār, pērn gleznojām un runājām par teātri, bet šogad iepazīstamies ar keramiku – gan podniecību un amatniecību, gan mākslas keramiku. Šis varētu būt kā jauna cikla sākums – stāsti par amatiem, jo ir vēl daudz, ko uzzināt – kā grebj koku, kā kaļ dzelzi. Un ir, taču, mūsu novadā amatnieki, kuri to var pastāstīt un parādīt!

Bet atgriežamies pie šogad pieredzētā. Visupirms bērni apmeklēja keramikas darbu izstādi „Pagastmājas” zālē. Tur es – Mūrmuižas bibliotēkas IC vadītāja Gundega Lapiņa – sagaidīju apmeklētājus un pastāstīju, kas tad izstādē redzams un kam jāpievērš īpaša uzmanība. Vispirms pievērsāmies senajai keramikai, vai, pareizāk sakot, Līgas Merginas radītajām seno trauku kopijām. Pataustījām, cik smagi ir trauki, kurus senie cilvēki veidoja piejaucot klāt māla masai sasmalcinātus zvirgzdus, lai padarītu traukus izturīgus. Uzzinājām, ka trauks top gatavs tikai pēc kārtīgas izkarsēšanās ugunī. Aplūkojām pirkstu atstātos nospiedumus uz trauka sieniņām un salīdzinājām tos ar vēlāka laika izgudrojumu – uz podnieka ripas radītiem traukiem, ko mūsu izstādē var aplūkot Latgales keramiķu „Pūdnīku skūlas” pārstāvju izpildījumā. Kas tad ir „Pūdnīku skūla”? 1989.gada februārī vairāki Rēzeknes podnieka Ēvalda Vasilevska mācekļi nolēma strādāt kopā, lai saglabātu podniecības amatu no izzušanas. 1990.gada 23.septembrī šī amatnieku grupa tiek apstiprināta kā Latvijas Kultūras fonda kopa ar nosaukumu Pūdnīku skūla. Latvijas Kultūras fonda kopa Pūdnīku skūla ir radošs kolektīvs, kas rūpējas par tradicionālās podniecības saglabāšanu, nelieto industriālās un keramikas lietotāju veselībai kaitīgās tehnoloģijas. Izstrādājumu apdedzināšanu veic "bedres" tipa malkas keramikas apdedzināšanas cepļos. Kopas veidošanos vadīja pārliecība, ka podniecība ir viens no tiem amatiem, kura radītās materiālās vērtības būtiski ietekmējušas tautas garīgās kultūras veidošanos. Amatnieku meistarība un godaprāts bija un tam jābūt par tautas ētiskas neatņemamu daļu.

Trešais izstādes iespaids ir mākslinieces Sarmītes Ozoliņas (1929 – 1994) darbi. Savas dzīves pēdējā posmā Sarmīte Ozoliņa bija Mākslas akadēmijas profesore, keramikas meistardarbnīcas vadītāja, bet darba gaitas ar Mākslas akadēmiju viņu vienojušas 42 gadus – sākumā laborante, asistente, tad pedagoģe, docente, visbeidzot profesore. No 1971.gada viņa bija Ženēvas Vispasaules keramikas akadēmijas Goda biedre (šo lielāko pasaules profesionālo organizāciju pārstāv tikai seši Latvijas keramiķi). Sarmīte Ozoliņa bija viens no tiem keramikas pīlāriem, kas noteica latviešu mūsdienu keramikas izveides principus. Jau 60.gadu sākumā viņa radīja savu virzienu keramikā, tāpat kā Rūdolfs Heimrāts to izdarīja tekstilmākslā. Izstādē aplūkojami tikai nedaudz no S.Ozoliņas darbiem, bet bērniem bija iespēja salīdzināt funkcionālu trauku un iztēles augli, slāpētās keramikas melno krāsu un glazūras trakumu, kā arī neglazētos sarkanbrūnos trauku toņus.

Vēlāk bērni tikās ar podnieci Līgu Merginu un izmēģināja kā tas ir – darboties ar mālu pašiem, bet trešdienas 25. septembra priekšpusdienā tikāmies vēlreiz bibliotēkas telpās, kur projekcijā uz bibliotēkas sienas apskatījām internetā atrodamus sižetus par to kā strādā ar mālu dažādi meistari, kā apdedzina traukus malkas un gāzes krāsnīs. Skatījāmies visu to, ko nevar izstāstīt un parādīt, ko pašiem jāredz.

Tā bija jauka Mūrmuižas bibliotēkas, novada kultūras nodaļas un PII „Pasaciņa” sadarbība.

                      

                                                                       Gundega Lapiņa, Mūrmuižas bibliotēkas IC vadītāja

 

 

„Otas stāsti”

Meistardarbnīcas iespaidi

 

Piektdienu 28.septembri gaidīju ar diezgan lielu satraukumu. Kā nu būs, ko teikšu, vai mani sapratīs? Bērni ir ļoti nopietna auditorija un ar viņiem runāt ir īpaši jāmāk. Taču, viss milzīgais uztraukums pagaisa tiklīdz satikāmies aci pret aci un ķērāmies pie krāsām un pindzelēm.

 

Sākumā izmēģinājām kā no pamatkrāsām sajaukt papildkrāsas. Nu, kad amats rokā, tad sāk tik mālēt! Darba tēma – „Sapņu zvērs” (kādam bija arī „Sapņu puķe”). Bērni tik ļoti bija iegrimuši darbā un tik koncentrēti, ka vienīgais, ko varēja dzirdēt, bija audzinātājas. Katrs mazais gleznotājs strādāja ļoti individuāli un tehniskie paņēmieni bija atšķirīgi. Kāds, kā jau īstens ekspresionists, ar veikliem otu triepieniem darbu veica virtuozi un ātri, cits smalki izstrādāja katru sīkāko detaļu. Galu galā rezultāts visiem bija iespaidīgs un, ceru, ka neaizmirstams.

 

Novācot krāsu traukus un paletes, liels bija prieks, ka bērni bija ļoti ņēmuši vērā krāsu jaukšanas principus un dažādos toņus centušies radīt paši, jo gatavās papildkrāsas (oranžā, violetā, zaļā) trauciņos gandrīz nebija aizskartas.

 

Nodarbība bija lieliski izdevusies un bērni izteica vēlmi atkārtot šādu gleznošanu – stāvot kājās pie molbertiem un ar īstām krāsu paletēm!

 

 

Bērnudārza „Pasaciņa” gleznošanas meistardarbnīcas vadītāja

 

Ieva Lapiņa-Strazdīte

  

 

 

                                                                                                                                                  Miķeldienas jautrības

 

 

Tautas tradīcijās kā zīmīgs pieturas punkts tiek minēta Miķeļa diena – 29.septembris.

 

   Rudens svinamo laiku apraksta vairāki simti dainu, kur tas nosaukts dažādos vārdos: Miķeļi, Apjumības, Appļāvības, Jumja diena, parādot to rudens ražas bagātības pārpilnu:

 

                    Liela, diena, Liela diena,

                    Tā atnāca tukšu roku;

                    Miķelītis mazs vīriņš,

                   Tas atnāca pilnu roku.

   Rudens ir bagātākais gada laiks un šīs saulgriežu svinības latvieši atzīmēja sevišķi kupli. Lai gan rudens saulgrieži saistās ar Saules aiziešanu veļu valstī, dienām paliekot īsākām, tomēr prieks par bagāto rudens devumu ņem virsroku. Kā jau visos saulgriežos, tā arī Miķeļos cilvēki vienmēr ir centušies pareģot laiku pēc dabas vērojumiem. Kurzemnieki Nīcā ir novērojuši: „Kad ap Miķeļiem līst lietus, tad gaidāma mīksta ziema”. Vai tā būs arī pie mums, to varēsim vērot ziemā.

   Piektdien, 28.septembra pēcpusdienā uzlijušais lietutiņš, lika pasacēniem mainīt plānus un sporta izpriecas „Miķeļdienas jautrības” noturēt telpās. Mūzikas zālē sanāca visa saime. Dejojām Burkāniņi, kāpostiņi, Rupjmaiz’ kukuls, Ļipa kust. Jautra bijakopīgā „ābolu vākšana un nogādāšana pagrabā”. Zēni sacentās ripinot „labi izaugušos ķirbjus”, bet meitenes – „kabačus”. Rudens darbus var darīt ne tikai stiprie un veiklie. Arī čakli piedaloties rudens ražas vākšanā, ikviens var par tādu kļūt - rokot un lasot kartupeļus, raujot bietes un burkānus, nesot kāpostgalvas un ābolu grozus.

   Mūzikas skolotāja Ieva zāles vidū ieveda Miķeļa sūtītos ratus ar rudens veltēm. Bērniem bija jāmin mīklas un atminējumu jāparāda visiem, to atrodot ratos. Atceroties rudens veltes mežā izdejojām Sēnēs, sēnēs, bet „ābolīši izripoja cauri zariem, zariņiem”, lai nākošais rudens būtu bagātāks ar āboliem.

   Miķeļos dejojām, gājām rotaļās, minējām mīklas, sportojām. Jā arī sportojām un tas sakrita ar Latvijas Olimpiskās komitejas katru gadu rīko Olimpisko dienu. Šogad Olimpiskās dienas vienojošais moto bija „Pavingrosim!” Daudzās skolās un darba kolektīvos diena sākās ar rīta vingrošanu.

   Mēs, pasacēni, vingrojam katru rītu, jo tāds ir mūsu dienas sākums. It visas sportiskās un darba aktivitātes mūs ikvienu padara stiprāku un veiklāku, bet, svinot svētkus kopā, rodas patīkams noskaņojumus un prieks.

 

                                                                                                                                                            Anita, sporta skolotāja

 

 

 

Pastāsti man, Pasaciņa...

 

   PII „Pasaciņa” 27.aprīlī nosvinēja savu, nu jau divdesmit septīto, dzimšanas dienu. Krietnais svinētāju pulciņš – audzēkņi, viņu ģimenes un darbinieki, sanāca uz kopīgu jubilejas dienas koncertu „Pastāsti man, Pasaciņa…”

   Pats bērnudārziņa nosaukums - „Pasaciņa” palīdzēja izvēlēties dzimšanas dienas svinību tēmu un sen uzrakstīto pasaku varoņi satikās ar mazo un drosmīgo Sprīdīti no Annas Brigaderes pasaku lugas. Ejot pasaulē, mantu meklēt un princesi precēt, Sprīdītis satika gan Rūdolfa Blaumaņa velniņus, gan Meža māti, itāļus Lapsu Alisi un Runci Bazilio, viltīgās lapsiņas, kuras kukulīti apmānīja, vilku piešmauca, vārnai sieru izmānīja, peles no Baltā Kaķīša dzirnavām, Sniegbaltīti un Rūķu saimi, Maiju un Paiju, ķēniņa galma muzikantus, gan sešus mazus bundziniekus, pašu Ķēniņu un Gražīgo Princesi, Sarkangalvīti, Īkstīti, Princesi uz zirņa…

   Šoreiz koncertu kuplināt bijām aicinājuši arī audzēkņu vecākus, brāļus, māsas, vecmāmiņas un vectētiņus. Mūsu aicinājumam atsaucās četras drosmīgas un muzikālas ģimenes, kas pasaku tēlus izspēlēja pašu sagatavotos muzikālos priekšnesumos.

 

   Un kā jau dzimšanas dienās pieņemts – noslēgumā – kliņģeris ar divdesmit septiņām svecītēm!

 

 

Lielā diena atnākusi!

 

     20.marta rītā septiņos un četrpadsmit minūtēs iestājās astronomiskais pavasaris. Tad pienāk arī laiks, kad "Pasaciņā" svin Lielo dienu - pavasara atnākšanas un Saules daudzināšanas svētkus.

     Gadskārtu ritmu nodrošina Saules tecējums pie debesīm. Tas veido stingrus un drošus pieturas punktus - saulgriežu un saulstāvju svētkus, kurus jāsagaida un jānosvin. Mēs mēģinām apjaust visu gadu kā apli, ratu vai riteni, iztecēt tam cauri un apstāties tajās vietās, ko ar savu tecējumu gadskārtu kalendārā iezīmē Saule.

     21.marta rītā ziema ar pavasari vēl strīdējās. Pūta auksts vējš un smidzināja sīks lietus, un mums apkārtni piegavilēt šoreiz neizdevās. Tomēr, Lielās dienas rituālus - Saules un putnu saukšanu ar skanīgām dziesmām un jautrām rotaļām, pēršanu ar dzīvības rīksti, vēlot "apaļš kā pūpols, vesels kā rutks", lielīšanos ar raibām olām, to ritināšanu, knallēšanos, ēšanu ar sāli "lai visu gadu nemānītos", kopā ar folkloras kopu "Stutes" izpēlējām bērnudārziņa zālē.

    Citu dienu, Saulei uzspīdot, izmēģinājām Lielās dienas šūpoles, kas piedāvājot cilvēkam laimi paskatīties uz pasauli no augšas.

                                                                                                                                   Ineta

 

 

Tālās Gaujmalas „Visi putni” tiekas Valkā

 

 

 16.februārī Valkas pamatskolā norisinājās Tālās Gaujmalas novada bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums „Visi putni” 

   Tālas Gaujmalas bērnu un jauniešu folkloras kopas savā sarīkojumā, kas veltīts kādai noteiktai tēmai, tiekas katru gadu. Šīgada tēma ir „Putni” latviešu tradicionālajā kultūrā – dziesmās, dančos, rotaļās un spēlēs. Folkloras kopu tikšanos noorganizēja Valkas novada BJC „Mice” darbinieki, sadarbojoties ar Valkas pamatskolu, Vidzemes reģiona vides aizsardzības pārvaldi un tradicionālās kultūras biedrību „Aprika”.

   Valkas pamatskolas siltajās un mājīgajās telpās satikās Valkas novada BJC „Mice” f.k. „Vainadziņš”, Ērģemes pamatskolas f.k. „Rikanda”, f.k. „Pasaciņa” no bērnudārza Mūrmuižā, Rankas pamatskolas f.k. „Dzīpariņi”, Valmieras 5. vidusskolas f.k. „Sudmaliņas”, Ēveles pamatskolas f.k. „Ēvele” un saietu nama sievu ansamblis „Romaški” no Lugažmuižas.

   Sarīkojums sākās ar kopīgu Meteņa dziesmu „Nāc, nākdamis, Metenīti!” un Valkas BJC direktores Vitas Kalvānes uzrunu, tad katra kopa rādīja savu 7-10 minūšu programmu.

   „Pasacēni” ir pirmsskolēni, kas gatavojoties skolas gaitām, iepazīst burtus un ciparus, apgūst prasmes zīmēt, konstruēt, dziedāt, dejot un sportot, ar vaļā acīm vērot apkārtni, dzimtās puses dabu. Pa kuru bērnudārziņa logu veries, tuvāk vai tālāk ir redzams mežs. Tāpēc savu uzstāšanos sākām ar latviešu tautasdziesmu „ Kas kaitēja nedzīvot`i diža meža maliņā”, dziedājām un dejojām „ Kur brauksiet`i, sīki putni” , „ Dzenīts kala”, izstāstījām teiku par to kāpēc vārna un žagata nelido uz siltām zemēm, aicinājām visus uz kopīgu rotaļu „Juku, juku sīki putni”.Bērni aktīvi un aizrautīgi dejoja citu folkloras kopu piedāvātās dejas un rotaļas.

   Kamēr skolotājas apspriedās un uzklausīja Māras Mellēnas un Dinas Kalniņas vērtējumus, Vidzemes reģiona vides aizsardzības pārvaldes vides inspektore Rūta Zepa bērniem stāstīja ko dara putni ziemā un atskaņoja dažādu putnu balsis.

   Pēcpusdienā skolas pagalmā mūs aicināja Lugažmuižas sievu ansamblis „Romaški” dziedāt Masļeņicas dziesmas, vienoties līkumdancī ap ugunskuru, vērot Salmu lelles sadedzināšanu. Ugunskurā metām šautras ar vēlējumu: „ Lai sadeg viss sliktais!”, „ Lai ziema iet projām!”

   Lai dzied putni un nāk pavasaris ar zaļu zālīti un saules siltumu!

 

Anita Golubovska,

folkloras kopas „ Pasaciņa” vadītāja

 

 

 

 

Cirks Ziemassvētkos

 


   Ziemassvētki esot brīnumu laiks un tāds atnāca arī PII „Pasaciņa”, kad tika iestudēta neaizmirstama, krāšņa un brīnumu pilna Ziemassvētku cirka izrāde.

   Ideju par cirka spēli Ziemassvētkos režisore – scenogrāfe jeb audzinātāja Agita loloja jau vairākus gadus un šogad tā tika īstenota. Pateicoties viņas uzņēmībai, kolēģu un sešgadīgo bērnu, viņu vecāku radošajam atbalstam tapa aizraujoša, pārsteigumiem bagāta cirka izrāde.

   Jau oktobrī ar bērniem tika runāts, kas ir cirks, kādi mākslinieki tur uzstājās, kas nepieciešams aizraujošai cirka izrādei un katrs no viņiem izvēlējās sev tuvāko un interesantāko lomu. Gandrīz divi mēneši pagāja iestudējot un „slīpējot” priekšnesumus, apgūstot vajadzīgās kustības un trikus. To bērni darīja kopā ar vecākiem mājās gan „cirka skolā” pie repetitoriem – treneriem Anitas un Līvas. Burvju mākslinieka triki, Dejojošās panteras, Lentas pavēlnieces, klaunu un burbuļu pūtēja priekšnesumi tika sagatavoti mājās, tā pārsteigumu saglabājot līdz pēdējam brīdim – pirmizrādes dienai. 21.decembrī cirks „Pasaciņa” piedāvāja vēl nebijušu cirka programmu:

     Dejojošā pantera Aleksandra

     Lielo klaunu - Jēkaba tēta un mammas, Alena mammas muzikālais iznāciens

     Virves dejotāja Nikola

     Drošsirdīgais lauvas dresētājs Kevins un lauva Toms

     Viesi no kādas tālas, siltas un saulainas zemes – čūskas dresētājs Dāniels un čūska Karīna

      Lentas pavēlniece Daniela

      Dresētāja Elīza ar pūdelītēm Grietu, Elīnu un Amandu

      Māsas akrobātes Sanija un Kristiāna

      Mazie klauni Alens un Jēkabs

      Bumbu meistari Klāvs un Markuss

      Dresēti baltie lāči Uldis un Aleksandrs

      Burvju mākslinieks Kārlis

      Balonvīrs - Egona tētis

      Lidojošo brīnumu pūtējs Egons

    Lai izrāde notiktu un viss būtu nevainojami, par to gādāja arī režisores asistente Ilona, cirka orķestris – Ieva, klauni – rekvizitori Anita un Valentīna, gaismotājs Alfrēds, kostīmu šuvēja Silvija un citi kostīmu mākslinieki, daudzie ģērbēji, frizieri un grimētāji.

 

   Arī es tai cirkā biju, visu redzēju un pierakstīju…

                                                                                                  Sajūsminātā skatītāja Ineta

       

 

 

Rokdarbu izstāde "Egles rota"

 

     Lai dotu iespēju Ziemassvētku gaidīšanas laikā radoši izpausties ne tikai mūsu audzēkņiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem un iestādes darbiniekiem, aicinām ikvienu piedalīties rokdarbu izstādē "Egles rota" ar moto "Katrā egles zarā mazs brīnumiņš".

  Tā ir lieliska iespēja rotas darinātājam raisīt savu fantāziju, apliecināt savas mākslinieciskās spējas, amatnieciskās darba prasmes un pārdomāt par dažādu materiālu izmantošanas iespējām. Rotai ir jābūt pakaramai un ne lielākai par 10-12 cm.

   16.decembrī visus saņemtos eglītes rotājumus liksim lietā un rotāsim bērnudārziņa Ziemassvētku egli muzikālajā zālē.

    Lai uzplaukst katrā egles zarā mazs brīnumiņš!

„Pasaciņa” septembrī

 

   PII „Pasaciņa” jaunais mācību gads iesākās jau 22.augustā, kad pēc garām vasaras brīvdienām bērnudārziņā atgriezās tā audzēkņi un pedagogi.
   Nedaudz miglainajā un mākoņu pilnajā rītā visus šurp nācējus pie „Pasaciņas” vārtiņiem sagaidīja Pasaku māmiņa. Ar „Labrīt!” un laba vēlējumiem tika sagaidīti ne tikai esošie audzēkņi un viņu vecāki - līdz grupiņu durvīm tika aizvadīti jaunie audzēkņi un viņu pavadoņi. Kā ceļa maize ikvienam tika pasniegts smaržīgs un sulīgs ābols.

   Pirmais rudens mēnesis mums bijis darbīgs un notikumiem bagāts. 13.septembrī „Pasaciņā” sagaidījām ciemiņus, – logopēdes no Valmieras, apkārtējiem novadiem un viņu kolēģes no Garkalnes novada, kuras pulcējās savā kārtējā Zaļajā izbraukuma seminārā „Ar velo uz Pasaciņu”. Pēc ekskursijas pa bērnudārzu, speciālistes dalījās katra savā pieredzē, kā arī iepazinās ar dažādām spēlēm un uzdevumiem, ko spēlē bērni „Pasaciņas” logopēdijas nodarbībās.

   Septembris, kā jau citu gadu, ir zīļu vākšanas mēnesis. Visu grupiņu audzēkņi un viņu ģimenes locekļi aktīvi iesaistījušies akcijā „Vācam ozolzīles!” Zīles nonāk vietējā mednieku kolektīva saimniecībā un katra no tām vēlāk tiks pārvērsta naudiņā, ko saņemsim 17.novembrī.

   16.septembrī notika pirmā šī mācību gada vecāku kopsapulce un grupu vecāku sapulces. Klātesošie uzzināja par padarītajiem un darāmajiem saimnieciskajiem darbiem, kā arī par galvenajiem uzdevumiem audzēkņu izglītošanā. Šinī mācību gadā cītīgi strādāsim pie izglītības programmas uzdevumiem lasīt un rakstīt mācīšanā, pie bērnu radošuma veicināšanas dažādos ikdienas darbības momentos.

23.septembrī sākās rudens, bet Rudens rūķis Miķelis pie Pasacēniem ciemos atnāca 29.septembra pēcpusdienā. Gājām lustīgās rotaļās un dziedājām dziesmas. Rūķis Miķelis arī pārbaudīja, cik bērni ir veikli ražas vācēji, - cik naski var salasīt kartupeļus maisos, cik veikli ķirbjus var aizripināt līdz pagrabiņa durvīm, cik ātri zīles var satilpt spainīšos un āboli precīzi iekrist grozos.

 

Sienas pārvērtības

 

Ilgu laiku četrgadīgo bērnu grupiņā garderobes sienas „ilgojās” pēc apdares. Pirms krietna laika Samantas māmiņa Eva Jaunslaviete izgatavoja skaistu gleznu, kas savu vietu atradusi pie vienas no garderobes sienām. Pagājušajā mācību gadā portāla Draugi albūmos ieraudzījām Ralfa māmiņas Daces Pakalnes talantu apgleznot telpu sienas. Ievadījām sarunas un Ralfa māmiņa ar prieku piekrita savu talantu likt lietā. Dacīte, kā mīļi viņu sauca bērni, gan mēs – pieaugušie, izloloja ideju par gadalaiku ritumu un jūnija sākumā ķērās pie darba. Divas nedēļas Ralfs nāca uz savu „darbiņu” un Dacīte uz savu. Apbrīnojamā pacietībā un rūpībā tapa izteiksmīgais zīmējums. Nu ir prieks visiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem, mūsu grupas telpās ienākot.

 

Paldies Ralfa mammītei!

 

                                                                     Inese

 

 

 

 Pulkā eimu, pulkā teku

 

Lasīt šeit

 

 

Uz „Gaiķēniem” pie aitiņām

 

   24.maija pēcpusdienā piecgadīgās grupiņas bērni devās ekskursijā uz „Gaiķēnu” mājām. Mūs laipni ciemos uzaicināja Ulda mammīte un tētis, jo viņu saimniecībā aug viens no lielākiem aitu ganāmpulkiem mūsu novadā. Mēs redzējām kā jēriņš saņem pavasara vitamīnu poti, kā viņš tika pie tādiem pašiem „auskariem” kā lielajām aitām un kā Ulda tētis Mārtiņš jēriņam veica „pedikīru” – apgrieza nadziņus. Mums iedāvāja aitu vilnu, ko noteikti izmantosim rokdarbos.

   „Gaiķēnu” saimniecībā neaug tikai aitiņas. Tur redzējām lielu bišu dravu. Izrādās bites nedzīvo tikai atsevišķos stropos, bet arī bišu daudzdzīvokļu mājās, kurām katrā pusē ir sešas skrejas! Tādu lielu bišu māju piekabina pie traktora un pārvieto no vienas ziedošas pļavas uz citu ar visām bitītēm.

   Pēc redzētā un dzirdētā mūs sagaidīja vēl kāds pārsteigums – Ulda mammīte Liene un Ulda vecmāmiņa bērniem bija sarūpējušas cienastu! Mēs cienājāmies ar neizsakāmi garšīgām ķimeņmaizītēm un rabarberkūciņām, ar kaņepju maizītēm, un pat kaņepju sieru! Našķojāmies ar riekstiem un žāvētām dzērvenēm!

   Un visam galā jautras darbības – šūpošanās šūpuļtīklā, velšanās ar lielo bumbu, braukšana ar velosipēdu.

   Liels un mīļš PALDIES Ulda ģimenei par viesmīlību!

 

                                                                                                             Agita